Baravikas ozolu. Micēlijs. 10g

Boletus reticulatus

Baravikas ar lielām, līdz pat 20 cm diametrā cepurītēm. Cepurītes ir ar gaiši brūnu un matētu virsmu. Cepurītes apakša sākumā baltas, vēlāk dzeltenīga, zaļgandzeltena. Ar resnu gaiši brūnu kātiņu, kura augšdaļu klāj uzkrītošs tīklojums baltā vai gaiši brūnā krāsā. Baraviku mīkstums blīvs un balts, griezumā krāsu nemaina. Ozolu jeb vasaras baravikas aug zem ozoliem, retāk zem dažiem citiem lapu kokiem jau no jūnija līdz oktobrim. Savvaļā sastopama daudz retāk nekā citu sugu baravikas. Ēdama sēne, var cept bez iepriekšējas novārīšanas, marinēt, kaltēt. Baravikas aug lapu koku un skujkoku mežos, bieži smilšainās, skābās augsnēs, parasti grupās, bieži zem eglēm starp vai zem sūnām. Ražošana: Labvēlīgos augšanas apstākļos, ražu var vākt jau 1. vai 2.audzēšanas gadā pēc micēlija iesēšanas. Ražošanas periods: 3 līdz 4 gadi.

Audzēšana un kopšana:

1.     Ap koka stumbru vainaga perimetrā izrociet 3 bedrītes, kuru diametrs ir 30-40cm un dziļums 15cm. Stādīšanas bedrītēm jābūt ar 0,5 līdz 5 m attālumu no koka stumbra (apmēram 10stubra diametri)

2.     Piepildiet pusi bedrītes ar iepriekš sagatavoto skābo dārza augsni vai kūdru, pēc tam izsējiet micēliju proporcionāli 1/3 micēlija uz katru bedrīti. Pēc micēlija iestrādes bedrītē, piepildiet ar augsni un rūpīgi samaisiet micēliju ar substrātu.

3.      Uzmanīgi aplaistiet sēņu sējuma vietu. Lejiet 1 spaini ūdens ap katru bedrīti.

4.     Pārklājiet sējumu ar skujām, sūnām, zariem un citām “meža” bagātībām.

5.     Sēņu ražas ātrāku veidošanos sekmē cukura šķīduma izmantošana (10g cukura uz 10 l ūdens).

6.     Esot ilgstošam sausumam, ieteicams periodiski sēņu sējumus laistīt.